Ilgtspēja ir būtisks jautājums visās tautsaimniecības nozarēs, tostarp aviācijā, kur arvien rūpīgāk tiek analizēta tās negatīvā ietekme (troksnis, gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas) uz Eiropas Savienības pilsoņu veselību un dzīves kvalitāti un tiek pausta vēlme rīkoties intensīvāk.
Ir zināms, ka aviācijas nozari ir grūti dekarbonizēt, taču pēdējos trīs gados ir panākts progress galvenajās politikas jomās un tiesību aktos, lai sasniegtu tik ļoti nepieciešamos mērķus, piemēram, Eiropas zaļais kurss, Eiropas Klimata akts, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija, Nulles piesārņojuma rīcības plāns, ReFuelEU Aviācijas regulējums un pārskatītā emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (mehānisms aviācijas emisiju kompensēšanai, samazinot emisijas citās nozarēs). Varat pārbaudīt attiecīgo satura sadaļu, lai uzzinātu vairāk par šīm politikām.
Meklējot uzlabojumus, ir ļoti svarīgi gūt skaidru priekšstatu par nozares vidisko veikumu un problēmām, ar kurām tā saskaras. Tāpēc ik pēc trim gadiem EASA publicē Eiropas aviācijas vides ziņojumu, kas sniedz objektīvu, skaidru un precīzu pārskatu par nozares vēsturisko un prognozēto sniegumu. Tā sniedz arī ieteikumus dažādām ieinteresētajām personām, lai ilgtspējības mērķus pārvērstu konkrētās darbībās.
Jaunākais ziņojums tika sagatavots 2025. gada sākumā — to var atrast šeit! Ziņojuma teksts ir pieejams angļu valodā, bet ziņojuma kopsavilkums un ieteikumi ir pieejami visās ES un ANO valodās. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk par dažiem svarīgākajiem jautājumiem.
Līdzīgi kā visas pārējās tautsaimniecības nozares, arī aviācija atrodas dekarbonizācijas pārejas procesa krustcelēs, jo pieaug spiediens sasniegt saskaņotos vides mērķus un pārvarēt grūtības, ko rada piegādes ķēdes problēmas, kas kavē flotes atjaunošanu, kā arī ilgtspējīgas aviācijas degvielas augstā cena un ierobežotā ražošanas jauda. Pēdējos gados ir daudz sasniegts, lai novirzītu nozari uz pareizā ceļa. Tomēr ir jāvirzās ātrāk. Tagad ir nepieciešama saskaņota rīcība. Risinot šajā ziņojumā minētos jautājumus, mēs varēsim pārvaldīt sakārtotu pāreju uz tīrāku aviāciju, vienlaikus saglabājot augstu un vienādu drošības un savienojamības līmeni.
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izpilddirektors Florian Guillermet savā apsveikuma vēstījumā 2025. gada Eiropas Aviācijas vides ziņojumam.
Ziņojuma sadaļas un svarīgākie fakti
2025. gada Eiropas aviācijas vides ziņojums aptver šādas jomas:
- Pārskats par aviācijas nozari
- Aviācijas ietekme uz vidi
- Tehnoloģija un dizains
- Gaisa satiksmes pārvaldība (ATM) un darbības
- Lidostas
- Ilgtspējīga aviācijas degviela
- Tirgus pasākumi
- Starptautiskā sadarbība
Aviācijas emisijas
2022. gadā lidojumi no ES27+EBTA (Islande, Lihtenšteina, Šveice un Norvēģija) veidoja 12 % no kopējām transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām un 4 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES27+EBTA valstīs.
Aviācijas ietekme uz klimatu ir gan CO2, gan ar CO2 nesaistītu emisiju kombinācija. Emisijas, kas nav CO2, ietver slāpekļa oksīdus (NOX), cietās daļiņas (kvēpus), sēra oksīdus (SOX) un ūdens tvaiku, kā arī tālāku ietekmi, ko rada izplūdes grīstu un spalvu mākoņu veidošanās un aerosola un mākoņu mijiedarbība.
Aviācijas CO2 emisijas
2023. gadā aviācijas nozare veidoja aptuveni 2,5 % no pasaules CO2 emisijām. Absolūtās emisijas ir ievērojami palielinājušās. 47 % no kopējām aviācijas CO2 emisijām laikposmā no 1940. gada līdz 2019. gadam radās kopš 2000. gada.
Labi zināt — Ar aviācijas CO2 nesaistīto ekspertu tīkls
Joprojām pastāv ievērojamas neskaidrības par aviācijas radīto ar CO2 nesaistīto emisiju ietekmi uz klimatu. 2024. gadā EASA uzsāka iniciatīvu ar nosaukumu "Aviation Non-CO2 Experts Network (ANCEN)", lai pēc iespējas labāk izprastu ar CO2nesaistītu ietekmi un to, kā tās var mazināt.
Gaisa satiksmes pārvaldība un ekspluatācija
Tas, kā tiek ekspluatēti gaisa kuģi un kā gaisa telpa tiek izmantota, ietekmē emisijas. Lai sasniegtu vērienīgus vides mērķus, ir vajadzīgas efektīvākas darbības, kas samazina pārmērīgu degvielas patēriņu un emisijas. Pēdējo trīs gadu laikā šajā jomā ir notikuši daži pavērsieni, proti, ir atjaunināts "Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns 2024. gadam", kura mērķis ir izveidot Eiropu par visefektīvāko un videi draudzīgāko gaisa telpu pasaulē. Tās īstenošanas rezultātā līdz 2025. gadam vienā lidojumā varētu tikt emitēts par 9,3 % mazāk CO2.
Bruņotu konfliktu ietekme
Vai kādreiz esat padomājis, kā bruņoti konflikti var ietekmēt gaisa operāciju efektivitāti? Kad atsevišķas gaisa telpas ir slēgtas, operatoriem varētu nākties izmantot garākus un mazāk efektīvus maršrutus. Piemēram, Ukrainas gaisa telpas slēgšanu komerciālajai satiksmei pastiprināja savstarpēji gaisa telpas aizliegumi Krievijas un daudziem rietumu operatoriem. Austrumu–rietumu virziena lidojumiem starp Eiropu un Āziju, kas iepriekš šķērsoja Krievijas gaisa telpu, ir jāmaina maršruts, kas palielina ceļā pavadīto laiku un degvielas patēriņu, tādējādi samazinot lidojumu efektivitāti.
Lidostas
Tāpat kā siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa pārvadājumu troksnis ir ietekme uz vidi, kas ir īpaši svarīga lidostās un apkārtējās teritorijās. Datus par gaisa kuģu trokšņa rādītājiem atradīsiet arī 2025. gada Eiropas Aviācijas vides ziņojumā.
Lidostām ir liela nozīme emisiju samazināšanā, izmantojot dažādus veidus, piemēram, optimālas lidojuma trajektorijas, sauszemes transportlīdzekļu un infrastruktūras elektrifikāciju, ilgtspējīgākas sauszemes darbības, piemēram, ar viena dzinēja manevrēšanu, veicinot ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) piegādi un pētot alternatīvus zema oglekļa satura enerģijas avotus, piemēram, ūdeņradi un elektroenerģiju.
Tehnoloģijas
Jaunu sertificētu lielu transporta gaisa kuģu, piemēram, komerciālo lidmašīnu, kurās mēs lidojam, un dzinēju tipu skaits pēdējos gados bija ierobežots un ar nelieliem uzlabojumiem vides jomā. Svarīgi riska mazināšanas pasākumi ir jauni gaisa kuģi ar uzlabotu degvielas patēriņa efektivitāti un zemāku trokšņa līmeni, taču ir vajadzīgs laiks, lai tie attīstītos un nonāktu pasaules flotē. Arī pie alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, elektrības un ūdeņraža, izmantošanas lielākiem lidaparātiem vēl ir jāstrādā.
Tomēr vispārējā aviācija (mazāki vieglie gaisa kuģi, kas paredzēti izklaidei vai privātajam transportam) tiek uzskatīta par inovāciju izstrādes, testēšanas un industrializācijas šūpuli, un tā var veicināt uzlabojumus visā aviācijas nozarē.
Ilgtspējīgas aviācijas degvielas
Tā bija viena no jomām, kurā nesen tika sperts liels solis pēc RefuelEU Aviācijas regulas apstiprināšanas 2023. gadā. Šajā tiesību aktā ir noteikti obligātie mērķi attiecībā uz SAF piegādi Eiropas lidostās, kas pakāpeniski palielināsies no 2 % 2025. gadā līdz 70 % 2050. gadā.
Ilgtspējīgām aviācijas degvielām ir potenciāls piedāvāt ievērojamu CO2 un ar CO2 nesaistītu emisiju samazinājumu visā to dzīves ciklā salīdzinājumā ar tradicionālajām reaktīvo dzinēju degvielām, kas galvenokārt iegūtas ražošanas procesā. 2024. gadā SAF ražošana veidoja tikai 0,53 % no pasaules reaktīvo dzinēju degvielas patēriņa. Lai sasniegtu turpmākos uzdevumus un mērķus, ir nepieciešams ievērojami palielināt ražošanas jaudu. Liela SAF problēma ir tās cena: tā var izmaksāt 3–10 reizes vairāk nekā tradicionālā degviela. Tomēr paredzams, ka, palielinoties ražošanas apjomam, cenas samazināsies.
Tirgus pasākumi
Tirgus pasākumi ir emisiju kompensācijas mehānismi. Vairāk par to varat izlasīt šajā EASA rakstā. Attiecībā uz aviāciju vispazīstamākās shēmas ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) un ICAO CORSIA. Nesen veiktā ES ETS pārskatīšana 2023. gadā paredz pakāpenisku bezmaksas kvotu atcelšanu aviosabiedrībām un aviācijas emisiju maksimālā apjoma samazināšanu, sākot ar 2024. gadu. Tā rezultātā kvotas kļūst dārgākas un stimulē emisiju samazināšanu aviācijas nozarē.
Starptautiskā sadarbība
Aviācija pēc savas būtības ir starptautiska nozare, tāpēc tās ilgtspēju var panākt tikai tad, ja tajā piedalās visi. Ir ieviestas vairākas vides aizsardzībai veltītas programmas, proti, ES un ICAO, lai sadarbotos ar partnervalstīm kopīgu mērķu sasniegšanā. Eiropas struktūras vien ir sadarbojušās ar 112 partnervalstīm un kopš 2022. gada civilās aviācijas vides aizsardzības projektos ieguldījušas aptuveni 20 miljonus eiro.
Pēdējos gados Eiropas aviācijas nozare ir turpinājusi virzīties pa sarežģītu, bet izšķirošu ceļu uz ilgtspējību. Mēs atrodamies uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kas ietekmē visu nozari — gan no tehnoloģiskā, gan enerģētikas, gan darbības viedokļa. Nesenie nozīmīgie notikumi gan Eiropā, gan visā pasaulē sniedz skaidru iespēju aviācijai ievērojami samazināt savu klimatisko pēdu.
Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore Magda Kopczyńska savā apsveikuma vēstījumā 2025. gada Eiropas aviācijas vides ziņojumam
Papildliteratūra
Iepazīstieties ar pilnu ziņojumu un izpētiet vairāk ieinteresēto personu veiksmes stāstu par ilgtspējības mērķu pārvēršanu darbībās.
Vairāk par ilgtspēju var izlasīt arī EASA Light.